Modernā pieccīņa ir piecu dažādu sporta veidu apvienojums daudzcīņā. Tajā ietilpst: šaušana, paukošana, peldēšana, jāšana un skriešana. Šo sporta veidu izvēli esot noteikusi sena leģenda, bet katra leģenda ir sava veida izgudrots stāsts, kuram ne vienmēr var atrast pamatojumu. Tādēļ pieņemsim, ka šo sporta veidu apvienojums ir apstākļu sakritība.
Pirmsākumos sacensības modernajā pieccīņā notika piecas dienas pēc kārtas, katru dienu pa sporta veidam. Nu jau vairāk nekā 10 gadus sacensības visos piecos sporta veidos norisinās vienā dienā.
Ainārs Leja (1959. un 1963.g. Latvijas čempions) šobrīd Latvijas labāko pieccīņnieku treneris stāsta, toreiz pieccīņu sacensības sākās ar jāšanas krosu, kuras mūsdienu skatītajiem un dzīvnieku aizstāvjiem iedvestu šausmas. Sacensības PSRS laikā bieži notika pie Maskavas, Plaņernajā. Šķēršļi bija izveidoti no automašīnu vrakiem, kā pagrabu jumts, pār kuru jālec no kalna uz leju. Šis apvidus bija ļoti mālains, kad uzlija lietus, palika ļoti slidens, sacensību laikā zirgi lauza kājas, kā arī jātnieki nonāca slimnīcā. Nākamajā dienā paukošanas sacensības ar špagu tāpat kā tagad cīnās līdz pirmajam trāpījumam. Trešajā dienā šaušanā, līdz 1948. gadam modernās pieccīņas sacensībās drīkstēja piedalīties tikai oficieri, jo tika lietoti īsti uguns ieroči. Ceturtajā dienā peldēšanas sacensības. Tolaik iespējas Latvijā trenēties peldēšanā bija ierobežotas. Piektajā dienā skriešanas kross. Reizēm sacensības notika pat sešas dienas pēc kārtas, jo nebija tik daudz zirgu, lai visi sportisti spētu vienā dienā veikt smago distanci. Tagad sacensības sākas ar paukošanu.
Pat līdz Barselonas spēlēm 1992. gadā sacensības notika četras līdz piecas dienas. Nākamajā četrgadē pieccīņa tika salikta jau divās dienās, bet vēlāk jau vienā dienā.
Mums ir seši elites sportisti – četrkārtējie olimpieši Deniss Čerkovskis un Jeļena Rubļevska, ka arī Olga Šišlova, Pāvels Švecovs un Ņikita Bistrovs.
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas pieccīņnieki ir piedalījušies visās olimpiskajās spēlēs. Kā arī ir izcīnījuši vienu sudraba medaļu un trīs vietas labāko astotniekā. Vjačeslavs Duhanovs 1997.gadā izcīnīja Eiropas čempionāta bronzu, junioriem. Jeļena Rubļevska 2000.gadā saņēma bronzu pasaules čempionāt. Taču viņas augstākais sasniegums ir sudraba medaļa Atēnu Olimpiskajās spēlēs 2004.gadā.
